Šoreiz dosimies Rīgas dzelzceļa mezgla pretējā virzienā, gar Rīga-Jelgava dzelzceļa līnijas sliedēm, pa krāšņo Torņakalna apkaimi ar tā autentiskajām ēkām un neatkārtojamo gaisotni, caur tālo un neiepazīto Ziepniekkalnu, līdz pat Baložu kūdras purva muzejdzelzceļam, kur iepazīsim šaursliežu ritekļu kolekciju.

Plānotā maršruta garums: apmēram 9 km

Ilgums: 5 stundas

Maršruta apraksts:

Pulcēšanās un starts pārgājienam plkst. 10:00 Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja Rīgā, Uzvaras bulvārā 2a.

Pārgājiena pirmajos piecos kilometros apskatīsim šādus objektus:

– Torņakalna stacija un piemiņas memoriāls. Pēc Rīgas-Bolderājas dzelzceļa izbūves šis pieturas punkts pārtapa par staciju. Tagad Torņakalna stacijā pietur elektrovilcieni, kas kursē maršrutos Rīga—Jelgava un Rīga—Tukums. Blakus stacijai ir ierīkota piemiņas plāksne un vagons 1941. gada deportāciju piemiņai.

– Rīgas Lutera luterāņu baznīca, kas pieminēta filmā Rīgas sargi. Baznīcā darbojas Rīgas Lutera draudze – lielākā luterāņu draudze Latvijā.

– Dzelzceļa transporta institūts – vieta, kur mācās topošie dzelzceļnieki. Šeit pat blakus apskatīsim dzelzceļnieku dzīvojamo māju koloniju.

– Bērnu klīniskā universitātes slimnīca

– Atgāzenes stacija

– Rīgas Igauņu pamatskola – vienīgā igauņu skola Latvijā

– biznesa augstskola “Turība” un dzelzceļa stacija “Turība” – viena no pirmajām privātajām augstskolām Latvijā un vienīgā, kuras vārdā nosaukta dzelzceļa stacija

– Ēbelmuiža un parks – viens no visrūpīgāk apsaimniekotajiem vēsturiskajiem parkiem Rīgā. Šinī teiksmainajā vietā baudīsim arī mūsu piknika pauzi.

Tālāk mūsu ceļš vedīs caur visiem labi zināmajam, bet, iespējams, tā arī līdz galam neiepazītajam Ziepniekkalnu. Šeit pa ceļam parunāsim par:

-“Lielo Ķīnas mūris” – tā iesaukta garākā daudzdzīvokļu ēka Rīgā

– Medema purvu – šeit mūs sagaida stāsts par kūdras ieguvi, veidošanos, purvu attīstību, izstrādāto kūdras purvu atjaunošanu.

– Baložu kūdras purva muzejdzelzceļš. Kopš 2013. gada entuziastu grupa aktīvi darbojas šajā apkaimē lai saglabātu un atjaunotu Baložu kūdras fabrikas šaursliežu dzelzceļu. Kūdras fabrika tika nodibināta senajā 1945. gadā, savukārt šaursliežu dzelzceļš šeit uzsaka savu darbu trīs gadus vēlāk. Gan kūdras fabrika, gan šaursliežu dzelzceļš Baložos aktīvi kalpoja līdz pat 1990. gadiem. Līdz ar PSRS sabrukumu kūdras fabrika tika pārveidota par valsts uzņēmumu, vēlāk privatizēta. Šajā vietā mūs sagaida ne tikai dzelzceļa entuziastu izsmeļošā ekskursija par muzejdzelceļa darbību un tā uzturēšanās īpašībām, bet arī izbrauciens ar īsto šaursliežu bānīti!

– Pārgājiena finišs ap plks. 15:00 23. autobusa galapunktā.

Pārgājienā kopā plānots noiet apmēram 9 kilometrus. Pārgājienu vadīs Pargajieni.lv pārstāvis Jānis Zariņš un Latvijas dzelzceļa muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Darja Kovaļova. Sīkāka informācija un pieteikšanās pat t. 20032331, 67232511 vai e-pastu: darja.kovalova@ldz.lv

Pārgājiena dalībniekiem līdzi jāņem laika apstākļiem atbilstošu apģērbu un apavus, ēdienu un dzērienu piknika pauzei. Ja būs slapjš laiks, tad var noderēt arī rezerves apģērbs un apavi.

Dalības maksa (ieskaitot līdzdalību Baložu kūdras purva dzelzceļa programmā):

7,50 eiro individuālajiem dalībniekiem;

3,50 eiro skolēniem

2,00 pirmsskolas vecuma bērniem (5.-6.g.);

Pārgājienu organizē Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs sadarbībā ar aktīvā tūrisma portālu Pargajieni.lv .

NB! Tā kā apmeklēsim paaugstinātas bīstamības zonas (sliežu ceļu klātesamība, tam pieguļošās teritorijas, utt.) vecākiem lūgums uzmanīgi izvērtēt sava mazgadīgā bērna līdzdalību šajā pārgājienā ! No mūsu puses iesakām pārgājienā doties bērniem sākot ar 5 g.v.!)

Projekta mērķis ir, industriālā mantojuma gada, kā arī Latvijas valsts simtgades ietvaros, iepazīstināt dzelzceļa entuziastus, interesentus vai vienkārši aktīvās atpūtas mīļotājus ar vēsturiskajām norisēm dzelzceļa infrastruktūrā, tās ieguldījumu valsts attīstībā un mūsdienu tehnoloģiskajiem procesiem.