Kas jāzina dzīvošanai brīvā dabā?

Nils Klints

Āra dzīves apmācību centrs „Pelēkais vilks”

Ekipējums

Cilvēki mūsu valsts teritorijā ir dzīvojuši jau daudzus tūkstošus gadu, tā izveidojusies kopiena, kas gan fiziski, gan morāli, gan psiholoģiski ir ar kopējām iezīmēm un pieredzi. Mūsu senči vienmēr ir bijuši cieši saistīti ar dabu un dabā notiekošajiem procesiem. Tas arī veidojis viņu domāšanas veidu, dzīvošanas tikumus un citas īpašības, kuras nepieciešamas, lai izdzīvotu un spētu radīt pēcnācējus. Pēdējie divi gadsimti mūsu sabiedrībā ir ienesuši kardinālas pārmaiņas. Ir noticis neiedomājams tehnisks progress. Tomēr, apvienojot senču pieredzi un modernās tehnoloģijas, cilvēki arī šodien mācās un izaicina sevi dzīvei āra apstākļos.

Kādēļ tas nepieciešams, ja ir tik ērti būt dzīvoklī, kurā par savu komfortu pat īsti pašam nav jāgādā?Tomēr pietiek notikt kādai lielākai vai mazākai ķibelei, kādam dabas izaicinājumam, kas nepakļaujas cilvēka kontrolei, un daudzas lietas vairs nedarbojas. Un tad esam izbiedēti un ļoti bieši pat rīcībnespējīgi. Piemēram, Latvijai pirms varākiem gadiem pāri gāja orkāns – pazuda elektrība, mediju pieejamība un cita veida sakari, trūka ūdens, nedarbojās apkures sistēmas, kanalizācija, un lielai daļai cilvēku nācās saskarties ar sen aizmirstām lietām un darbībām. Tad arī sākām domāt par zudušām iemaņām, kuras var noderēt jebkurā dzīves situācijā.

Ar ko sākšu un par ko runāšu?

Sākšu ar apģērbu un tā izvēli. Šoreiz esmu iecerējis runāt par to, kā ģērbties atbilstoši āra apstākļiem un kāds ir nepieciešamais individuālais ekipējums, kā to lietot dažādos gadalaikos un atbilstošās situācijās, ņemot par pamatu praktisko pieredzi Latvijas apstākļos.

Pirms dodaties ārpus mājas un sākat gatavoties, atbildiet sev uz šādiem jautājumiem, jo tas ietekmēs jūsu izvēli un pašsajūtu, esot brīvā dabā:

1. ko es plānoju darīt ārā (dzīvot nometnē, doties vairāku dienu pārgājienā vai tikai dažu stundu pastaigā utt);


2. kurp es došos (kāda būs apkārtne – purvaina pauguraina utt.);


3. uz cik ilgu laiku;


4. kāds ārā ir gadalaiks un kādi ir gaidāmie apstākļi;


5. mani pieejamie resursi.

Ģērbšanās kārtās

Esmu pārliecinājies par tā sauktās sīpola metodes praktiskumu mūsu platuma grādos. Tās pamatprincips ir ģērbšanās kārtās. Piemēram, 1. kārta – apakšveļa, 2. kārta – bikses un krekls, 3. kārta – džemperis vai svīteris, 4. kārta – jaka, cepure utt. Vajadzības gadījumā jūs varat ātri novilkt vai uzvilkt papildu ekipējumu atbilstoši darbības veidam, tādējādi pēc iespējas izvairoties no ķermeņa pārkaršanas vai pārmērīgas atdzišanas. Otra svarīga īpašība ir siltuma labāka saglabāšana, jo starp apģērba kārtām veidojas gaisa slānis, kas izolē jūsu ķermeni no aukstuma. Šo metodi labi raksturo arī ziemeļnieku paruna: „Tu sasvīsti – tu mirsti!”

Īss vajdzīgā ekipējuma raksturojums

Garā apakšveļa

Garā apakšveļa – garas bikses un krekls ar garām piedurknēm – tiek vilkta zem pamatapģērba. Aukstā laikā tā palīdz ķermenim uzturēt siltumu, arī pavadot laiku mazkustībā vai guļot. Apakšveļai jābūt cieši pieguļošai, bet ne apspīlētai, lai tā netraucētu asinsriti. Svarīgi, lai, aktīvi kustoties, apakšveļa pēc iespējas mazāk uzsūktu un saglabātu mitrumu sevī, bet gan novadītu to tālāk. Šādas iespējas piedāvā sintētiski vai daļēji sintētiski materiāli.

Jāievēro, ka apakšveļa, ejot gulēt, obligāti ir jānomaina vai jānovelk, jo dienas laikā tā ir vairāk vai mazāk piesvīdusi. Guļot vēlams izmantot kokvilnas apakšveļu, kas vairāk sildīs.

Zeķes

Aukstā laikā kāju kopšanai ir jāpievērš īpaša uzmanība. Tās pēc iespējas ir jātur sausas un tīras, izvairoties no noberzumiem. Ideāls variants ir īpašās tūristu zeķes, kuras ražotāji ir piemērojuši pārgājieniem, sporta aktivitātēm u.c. Ja nav iespējams iegādāties šāda veida zeķes, var kombinēt kokvilnas vai sintētiskās zeķes ar vilnas zeķēm atkarībā no laika apstākļiem. Kokvilnas zeķes uzsūks mitrumu, bet vilnas zeķes mitrumu daļēji novadīs tālāk. Kā zināms, vilna arī mitrumā saglabā sildošas funkcijas.

Vilnas zeķes nebūtu vēlams vilkt uz kailas kājas, jo tās kairina ādu un var izraisīt noberzumus. Savukārt moderno materiālu ražotāji, tādi kā „Gore-Tex”, „Symatec” u.c., neiesaka vilkt tūrisma apavos vilns zeķes, jo tas mazina šo materiālu specifiku.

Bikses

Biksēm noteicošais ir materiāls un funkcionalitāte. Materiālam jābūt gaisu caurlaidošam, jo īpaši svarīgi tas ir kustoties, kā arī viegli žūstošam. Nebūtu vēlams lietot bikses no bieza un smaga materiāla, piemēram, no džinsa auduma, filca u. tml. Savukārt funkcionalitāte ietver kabatu skaitu, bikšu uzvilkšanas un novilkšanas ērtumu, aizdares veidus (pogas, rāvējslēdzēji, lipekļi, bikšu staru aizdare). Jāņem vērā, ka rāvējslēdzēji mēdz sabojāties, savukārt lipekļi mēdz nodilt, tāpēc pogas ir viens no optimālākajiem risinājumiem, jo tās var atkal piešūt. Bikšu stiprināšanai ir divi risinājumi: vai nu bikšturi, kas ir labāki asinsritei, vai josta, pie kuras var piestiprināt dažādus priekšmetus. Jostai ir arī vairākas noderīgas papildfunkcijas.

Bikses nedrīkst būt ļoti cieši pieguļošas vai pat apspīlētas, jo tas traucē kustības. Jāņem vērā, ka aukstos laika apstākļos, iespējams, zem tām būtu jāvelk arī garā apakšveļa.

Viens no optimālākajiem risinājumiem ir armijas vai specializētās tūristu bikses.

Džemperis vai svīteris

Mūžsens jautājums, kas labāks – vilna vai sintētika? Atbilde – gan vienam, gan otram materiālam ir pozitīvas un negatīvas īpašības. Aukstos laika apstākļos un mazkustībā dabiskie materiāli dos jums lielāku siltumu. Džempera vai svītera pamatfunkcija ir sasildīt, tāpēc ir svarīgi, lai tas būtu atbilstoša izmēra, pagarš un nosegtu muguru un kaklu. Savukārt, aktīvi kustoties, labāki ir sintētiskie materiāli, jo tie vairāk uzsūc un novada mitrumu no jūsu ķermeņa, arī to svars ir vieglāks. Sintētika mazāk uzsūc mitrumu no ārpuses, vieglāk un ātrāk žūst.

Zābaki

Zābaki, iespējams, ir svarīgākā ekipējuma sastāvdaļa. Par tiem sīkak stāstīšu kādā no turpmākajām publikācijām, bet pāris būtisku lietu gribu minēt. Pirms iegādājaties zābakus, jums jāzina, kādam mērķim tie paredzēti. Ejot vai kustoties, nepieciešams, lai zābaki elpotu un būtu ievalkāti, darba kārtībā un bez bojājumiem. Lai zābaki ilgāk kalpotu, tie ir regulāri jākopj. Katram jābūt vismaz diviem pāriem zābaku, lai tos varētu nomainīt.

Savukārt mitrā laikā, ja nav paredzēts noiet lielus attālumus vai skriet, ļoti praktiski ir gumijas zābaki.

Cimdi

Rokas ir ķermeņa daļa, ko visātrāk var apsaldēt, tāpēc par tam ir jādomā jo īpaši. Būtu nepieciešami dūraiņi un pirkstaiņi. Dūraiņi piemēroti mazkustīgākām nodarbēm, bet pirkstaiņi, kad nepieciešams satvert sīkākus priekšmetus. Iespējams lietot abus cimdus vienlaikus – vispirms uzvelk pirkstaiņus, tad dūraiņus, un tad, kad jāveic kāds darbs, dūraiņus novelk. Cimdu materiāls un izskats var būt jo dažāds, sākot ar parastiem darba cimdiem un beidzot ar vēju aizturošiem un ūdensnecaurlaidīgiem materiāliem, atkarībā no katra rocības. Ja ir paredzēts uzturēties ilgāku laiku ārpus mājas, tad, kravājot somu, uz cimdu rēķina nevajdzētu ietaupīt vietu, bet paņemt līdzi vairākus rezerves pārus.

Jaka

Āra jaka ir jūsu ekipējuma ārējā daļa, tā saskaras ar visa veida nokrišņiem, un tās uzdevums ir lietotāju maksimāli pasargāt no to ietekmes. Noteicošā jakas izvēlē ir materiāla kvalitāte (elpojošs, neelpojošs) un mitrumizturība, kā arī funkcionalitāte (kabatu skaits un izvietojums, kapuces esamība, garums, roku aizdares, ventilācijas iespējas). Elpojošs materiāls ir svarīgs, lai kustoties jūs nesasvīstu un varētu uzturēt atbilstošu ķermeņa temperatūru. Vajadzētu izvairīties no pilnīgi neelpojošiem materiāliem vai, piemēram, no tīras kokvilnas, kas uzsūc mitrumu un lēni žūst. Sīkāku aprakstu par jaku veidiem un to īpašībām sniegšu kādā no turpmākajām publikācijām.

Lakats vai šalle

Kakls daudziem cilvēkiem ir jutīga vieta, jo īpaši vējainā laikā un salā. Kaklu pasargās šalle vai arī tā sauktais arābu lakats, kas ir liela izmēra un visnotaļ praktisks, jo, aptinot ap kaklu, tas labi pieguļ, nekairina ādu un labi sargā ķermeni no aukstuma un nokrišņiem, sākot no zoda līdz pat krūšu rajonam, neļaujot aukstajam gaisam ieplūst zem jakas un ķermeņa sasildītajam gaisam brīvi izplūst, bet gan saglabāties un sildīt jūs.

Cepures

Aukstumā galvassegas pamatfunkcija ir nepieļaut siltuma aizplūšanu no ķermeņa un pasargāt ausis no nosalšanas. Tātad ir vajadzīgas vismaz divu veidu cepures. Viena ir plānāka, ja esat kustībā, un otra biezāka – mazkustīgākām nodarbībām. Galva nav arī jāsviedrē, tāpēc izvērtējiet, kad kuru cepuri lietosiet. Ja paredzēta nakšņošana āra apstākļos, pareizi būtu uzvilkt galvā plānu cepurīti arī pa nakti, jo, galvai salstot, ķermenis zaudēs tik nepieciešamo siltumu.

Bahilas

Bahilas ir mūsdienu kājauti no ūdensnecaurlaidīga materiāla, kas ir ļoti funkcionāli visos gadalaikos. Aukstā laikā tie pasargā no sniega un mitruma iekļūšanas zābakos, kā arī novērš bikšu staru samirkšanu. Vasarā – palīdz saglabāt bikšu staras, brienot pa slapju zāli vai ejot lietū. Bahilas var ātri uzvlikt un novilkt, tām ir minimāls svars, un tās neaizņem daudz vietas mugursomā. Nevajadzēs arī ņemt līdzi bikses no nesamirkstoša auduma, kas nereti ir gaisu necaurlaidīgas un neērtas kustoties.

Plānošana